- Valainis: saturiski viss ir izrunāts, nākamnedēļ jābūt skaidrībai par valdību
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā Vienotība" (JV) jau šovasar ir saturiski izrunājušas visus jautājumus par darāmajiem darbiem, savukārt skaidrībai par nākamo Ministru kabinetu jābūt nākamnedēļ, pēc tikšanās ar premjera amatam izvirzīto Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Politiķis stāstīja, ka ZZS un JV saturiskos jautājumus par darāmajiem darbiem jau izrunājuši šovasar, veidojot kopīgu izpratni par ekonomikas izrāviena nepieciešamību. Savukārt šodien abi politiskie spēki detalizētāk pārrunājuši tādus aktuālos jautājumus kā elektroenerģijas sadales tarifi, banku procentu likmes un dzīves dārdzība. Runājot par nākamās koalīcijas aprisēm, Valainis uzsvēra, ka ZZS atbalsta Siliņas vēlmi izveidot plašu koalīciju. Viņš arī aicināja koalīcijas sarunās iesaistītos politiskos spēkus ņemt vērā SKDS aptauju, kas liecina, ka šī Saeima ir pēdējos 20 gados vissliktāk vērtētā. "Šajā brīdī ikvienam politiskajam spēkam, kas piedalās šajā procesā, ir jāspēj pārkāpt saviem principiem. Mēs to demonstrējam diezgan skaidri un esam gatavi strādāt ar visām partijām," uzsvēra Valainis.
- Koalīcijas modelis bez NA būtu optimāls, secina Briškens
Četru partiju koalīcijas modelis bez Nacionālās apvienības (NA) būtu optimāls, pēc tikšanās ar premjera amata kandidāti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens. Viņš informēja, ka tikšanās bijusi dinamiska un pārrunāts plašs tematu loks. Kā nozīmīgāko abi politiskie spēki uzsver valsts drošību. Tāpat puses runājušas par valsts budžetu, kurā "Progresīvie" vēlētos redzēt ieplānotas investīcijas veselības aprūpē, lai to padarīt pieejamāku iedzīvotājiem.
- NA grib būt jaunajā valdībā, bet tas nav pašmērķis, uzsver Mūrniece
Nacionālā apvienība (NA) grib būt jaunajā valdībā, bet tas nav pašmērķis, piektdien, 25. augustā, pēc tikšanās ar premjera amata kandidāti Eviku Siliņu (JV) mediju pārstāvjiem pauda aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Pēc sanāksmes deputāts Jānis Dombrava (NA) informēja, ka puses akcentējušas virkni kopīgu prioritāšu, tostarp par valsts drošību un ekonomikas attīstību, gan arī latviskās identitātes stiprināšanu. Viņš norādīja, ka JV ir pazīstams politiskais spēks, tāpēc NA nesaskata problēmas arī turpmākai sadarbībai. Mūrniece piebilda, ka daudzas no pārrunātajām prioritātēm jau ir valdības dienaskārtībā un šis darbs būtu turpināms. Runājot par nākamās koalīcijas aprisēm, Dombrava uzsvēra,...
- AS koalīcijas sarunās kā prioritāti izvirza jauktās vēlēšanu sistēmas ieviešanu
"Apvienotais saraksts" (AS) piektdien, 25. augustā, sarunās ar premjera amata kandidāti Eviku Siliņu (JV) kā nākamās valdības vienu no prioritātēm izvirzījis priekšlikumu ieviest jauktu vēlēšanu sistēmu.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars pēc tikšanās ar Siliņu mediju pārstāvjus informēja, ka puses pārrunājušas virkni jautājumu par ekonomikas attīstību un noturību, jo Latvija daudzos rādītājos atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Tāpat spriests tika par ēnu ekonomikas mazināšanu un nodokļu politiku. Tika arī runāts par iekšējo un ārējo drošību.
Tavars uzsvēra, ka AS vienu no nākamās koalīcijas prioritātēm pieteica jauktas vēlēšanu sistēmas ieviešanu, ļaujot ievēlēt Saeimā pārstāvjus no viena mandāta apgabaliem, gan partiju sarakstiem. Politiķis piebilda, ka par šo jautājumu vēl gaidāmas diskusijas, bet "šāds jautājums varētu tikt iekļauts darāmo darbu sarakstā ar augstu prioritāti".
- Video: Vai autovadītāji jaunos vidējā ātruma radarus respektē
Uz Rīgas apvedceļa jau kopš 14. augusta darbojas pirmais vidējā ātruma kontroles radars. Statistika par to, cik pārkāpumus jaunā kontroles sistēma reģistrējusi, Valsts policija apkopošot tikai pēc mēneša. Tikmēr "ReTV" uzrunātie autovadītāji teic, ka jaunos radarus respektējot pat tajos ceļu posmos, kur tie vēl nemaz nedarbojas. Jau otro nedēļu uz Rīgas apvedceļa 5,5 kilometrus garā posmā no Jaunmārupes līdz Rīgas-Jelgavas šosejai darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma, kas spēj ne vien noteikt, vai sistēmas aprēķinātais vidējais ātrums nav bijis lielāks par maksimāli atļauto, bet arī kontrolēt tehniskās apskates un OCTA derīgumu, kā arī to, vai iegādāta vinjete auto, kam tā nepieciešama. "ReTV" Jaunmārupē uzrunātie autovadītāji jauno kontroles veidu neuztverot kā apgrūtinājumu. Arī Drošas braukšanas skolas
- Lai auto nepaliek peļķes vidū – kā Rīga gatavosies ekstremāliem nokrišņiem
Daudziem rīdziniekiem vēl atmiņas par 7. augusta vētru nebija pagaisušas, kad 18. augustā nācās pieredzēt ļoti lielu lietus daudzumu īsā laikā, kas radīja applūdušas ielas un atklāja bojājumus dzīvojamām mājām. Kā Rīga grasās stiprināt savu gatavību ekstremāliem nokrišņiem, trešdien sprieda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputāti. Uz šādu jautājumu mudināja komitejas vadītāja Linda Ozola (Kods Rīgai), jo vairāki ārkārtas gadījumi 2–3 nedēļu laikā radījuši jautājumus par pilsētas gatavību šādām krīzes situācijām. Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons atgādināja, ka tikai viens no abiem notikumiem ir klasificējams kā stihiska nelaime – vētra augusta sākumā. Pārvalde secinājusi, ka tik īsos termiņos, kā to nosaka valsts institūcijas, noteikt pirmsšķietamo zaudējumu apmēru nav iespējams un tam ir nepieciešamas vismaz divas nedēļas. Patlaban vētrā nodarīto postu galvaspilsēta sasummējusi 32 000 eiro apmērā, bet summa līdz mēneša beigām varētu augt. Tāpat liels izaicinājums ir pareizs uzstādījums, kā šādu zaudējuma aprēķinu veikt, kā zaudējumus apkopot īsā termiņā, jo zināmu izaicinājumu sniedz teritorijas apmērs – "Rīga ir valsts valstī". Tāpēc pašvaldība domās, kā pilnveidot informācijas apmaiņu starp institūcijām.
- Pieciem politiskajiem spēkiem koalīcijas sarunas jāsāk no nulles, uzsver Rinkēvičs
Pieciem politiskajiem spēkiem koalīcijas sarunas ir jāsāk no nulles, trešdien, 23. augustā, preses konferencē pēc tikšanās ar aizejošās valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Trešdien pulksten 15 Rinkēvičam plānota tikšanās ar pieciem politiskajiem spēkiem – "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un partija "Progresīvie" – lai pārrunātu iespējas nākamajā koalīcijā ietvert visus minētos politiskos spēkus. Kā skaidroja Valsts prezidents, viņa mērķis šodienas sarunām ir sākt koalīcijas izveides sarunas no sākuma. "Manā izpratnē situācija ir jauna. Aicinu nolikt aizvainojumus pie malas un skatīties uz šo procesu no nulles," sacīja Rinkēvičs. Sarunu laikā Valsts prezidents vēlas gūt pārliecību, ka "Jaunās vienotības" virzītajai premjera amata kandidātei Evikai Siliņai ir atbalsts un tad prezidents lems par atsevišķu tikšanos. Pēc Rinkēviča teiktā, lēmums par premjera amata kandidātu netiks pieņemts šodien. Vienlaikus viņš pauda cerības, ka Saeima nākamo valdību varētu apstiprināt septembra sākumā.
- 'No zirga notrieks tik kazaka lode!' Ukrainas vēstniecība ir pret Čičvarkina piedalīšanos Neatkarības dienas pasākumā
24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, labdarības biedrības "Common Ground" un "Tavi draugi" aicina ukraiņus, kas, bēgot no kara, nonākuši Latvijā, uz pasākumiem Vērmanes dārzā – pikniku un koncertu. Piknika iniciators ir Jevgēņijs Čičvarkins – uzņēmējs, kurš 2008. gadā pameta Krieviju un ir iestājies pret Krievijas agresiju. 21. augustā Ukrainas vēstniecība Latvijā savā "Facebook" lapā publicēja protesta paziņojumu: nevar pieļaut, ka Ukrainai veltītā pasākumā piedalītos Krievijas pilsonis. "Delfi" lūdza komentāru Rīgas domei, "Common Grounds" un arī Jevgēņijam Čičvarkinam. "Ukrainas vēstniecība iestājas pret jebkuriem Ukrainai veltītiem pasākumiem, kuros piedalās Krievijas – teroristiskas valsts, kas izvērsusi brutālu karu Ukrainā, – pilsoņi, kā arī iebilst pret jebkurām darbībām, ieskaitot tādiem pasākumiem, kuru mērķis ir "samierināt" ukraiņus ar krieviem, kas nospiedošā vairākumā atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu," teikts "Facebook" publicētajā vēstniecības ierakstā. Vēstniecība par godu Ukrainas Neatkarības dienai sadarbībā ar organizāciju "Tavi draugi" un Rīgas domi savus pilsoņus aicina uz to pašu Vērmanes dārzu 24. augustā pulksten 17 – uz bezmaksas koncertu Ukrainas atbalstam ar ukraiņu un latviešu mūziķiem, līdzekļu vākšanu bruņotajiem spēkiem, un iespēju apmeklēt teltis ar ukraiņu ēdienu un ukraiņu precēm. Paredzēts, ka pasākums noslēgsies pulksten 19 ar zibakciju "Vienotības ķēde", kuras laikā visi klātesošie apvienosies pie 30 metrus gara Ukrainas karoga, paužot vienotību un kopību. Kā norāda vēstniecība, tai nav iebildumu, ka pēc šī pasākuma "Common Ground" rīkotu savu pikniku. Tomēr saskaņā ar diplomātu paziņojumu jau gatavošanās posmā vēstniecība rīkotājiem skaidri paudusi, ka iebilst pret to, ka Ukrainai veltītā pasākumā piedalītos Krievijas pilsoņi.
- '1936. gadā slēpos zem segas' – kā 94 gadus vecā Rasma piedzīvoja divas gadsimta vētras
1929. gadā dzimusī Rasma Ādama, kura dzīvo Jelgavas novada Vilces pagastā, lielu, postošu vētru savā dzīvē ir piedzīvojusi divas reizes. Pirmoreiz tas bija 1936. gada 4. jūlijā, kad vējš viņas tēva celtajai mājai "Ziemeļi" norāva jumtu, kā arī izpostīja labības laukus. Otrā vētra nāca šogad, 7. augustā. Šoreiz vējš sapostīja ābeļdārzu, nogāza vairākus kokus un nolauza zarus. Māja necieta. "Man vecāmāte debesīs palūdza Dieviņu, lai mūs pasaudzē," stāsta Rasma. Portāls "Delfi" viesojās pie 94 gadus vecās kundzes, kura labi atminas 1936. gada jūlija notikumus un atzīst – šogad augustā vētra bijusi vēl trakāka. "Viegli līdz mēreni dienvidrietumu un rietumu vēji. Mainīgs mākoņu daudzums. Vietām atsevišķi mākoņi ar lietu. Valsts austrumu daļā iespējami atsevišķi mākoņi ar pērkona lietu, bet rietumu daļā šodien atsevišķās vietās pērkonis un lietus. Paliks vēsāks." Šī ir laikrakstā "Zemgales Balss" publicētā laika prognoze 1936. gada 4. jūlijam. Par gaidāmo vētru meteorologi nebrīdināja, lai gan laika apstākļi liecināja, ka kaut kas tāds ir iespējams. Dienas pirms 4. jūlija bija ļoti karstas, gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus. Dažas dienas iepriekš, 2. jūlijā, nikns negaiss plosījās Kurzemē un Jūrmalā. Pēc zibens spērieniem nodega vairākas mājas, savukārt Medzes pagastā zibens nogalināja laukstrādnieku Jāni Grantiņu un viņa zirgu. Savukārt 4. jūlijā vētra plosījās Zemgalē. Žēl cālīšu "Todien rīts bija pavisam parasts, diezgan karsts gan. Bet vēlāk nāca mākoņi. Uz to laiku jau bija nopļauti rudzi, sakrauti kūļos, un tētis tos no lauka veda uz šķūni. Tētis ar diviem rudzu vezumiem un zirgiem knapi dabūja iebraukt šķūnī, kad sākās vējš. Tad nāca pērkoņi un zibeņi, bet es jau ...
- Politiskajā un ekonomiskajā krīzē nepieciešama plaša koalīcija, pauž Šlesers
Šajā politiskajā un ekonomiskajā krīzē nepieciešama plaša koalīcija, otrdien, 22. augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču preses konferencē pauda opozīcijas partijas "Latvijas pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Rīgas pilī tiekas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izraudzītos politiķi, kuram uzticēt vadīt sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Pirmdien Rinkēvičs tikās ar JV, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un AS pārstāvjiem. Otrdien prezidents tikās ar Nacionālo apvienību, "Progresīvajiem", "Stabilitātei!" un "Latvijas pirmajā vietā". Šlesers informēja, ka sanāksmē LPV pārstāvji uzklausīja Rinkēviča redzējumu par situāciju valstī un atsevišķos jautājumos pusēm viedokļi sakrituši, piemēram, par augstajiem elektrības tarifiem un valsts attīstības veicināšanas nepieciešamību. Šlesers arī informējis Rinkēviču, ka LPV sākusi aktivitātes parakstu vākšanas sākšanai par Saeimas atlaišanu, ja netiks izveidota "profesionāļu valdība".
- Viena premjera amata kandidāte un šaura koalīcija – noslēgušās prezidenta konsultācijas
Otrdien, 22. augustā, pēc divu dienu ilgām Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītām konsultācijām ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem tapis zināms, ka Ministru prezidenta amatam pieteikts viens pretendents – "Jaunās Vienotības" izvirzītā Evika Siliņa. Rinkēvičs savu lēmumu par nākamo iespējamo premjeru varētu paziņot šodien.
Lai īstenotu Satversmes 56. pantā noteikto, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, Rinkēvičs nedēļas sākumā uz konsultācijām aicināja Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus.
Prezidents vēlas plašu koalīciju
Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejā, konsultācijās puses pārrunāja jaunas koalīcijas veidošanas procesu un prezidents uzklausīja politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem.
- Rosļikovu nepārsteigs, ja JV vadītajai koalīcijai pievienosies daļa AS
Opozīcijas partijas "Stabilitātei!" līderi Alekseju Rosļikovu nepārsteigs, ja "Jaunās Vienotības" (JV) vadītājai nākamajai koalīcijai pievienosies daļa "Apvienotā saraksta" (AS) deputātu, otrdien, 22. augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkeviču preses konferencē informēja Rosļikovs. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Rīgas pilī tiekas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izraudzītos politiķi, kuram uzticēt vadīt sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Pirmdien Rinkēvičs tikās ar JV, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un AS pārstāvjiem. Otrdien prezidents tiekas ar NA, "Progresīvajiem", "Stabilitātei!" un "Latvijas pirmajā vietā". Rinkēviča tikšanās ar "Stabilitātei!" pārstāvjiem bija līdz šim īsākā. Ja ar citiem politiskajiem spēkiem prezidents runāja aptuveni stundu, tad ar šo opozīcijas partiju saruna ilga aptuveni pusstundu.
- 'Progresīvie' gatavi strādāt Siliņas valdībā, bet ar nosacījumiem, paziņo Briškens
Patlaban opozīcijā esoša partija "Progresīvie" būtu gatava strādāt "Jaunās Vienotības" izvirzītās premjera amata kandidātes Evikas Siliņas valdībā, bet ar nosacījumiem, otrdien, 22. augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkeviču preses konferencē informēja "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Rīgas pilī tiekas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izraudzītos politiķi, kuram uzticēt vadīt sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Pirmdien Rinkēvičs tikās ar JV, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un AS pārstāvjiem. Otrdien prezidents tiekas ar NA, "Progresīvajiem", "Stabilitātei!" un "Latvijas pirmajā vietā". Pēc tikšanās ar prezidentu Briškens mediju pārstāvjiem stāstīja, ka gadījumā, ja Rinkēvičs nominēs Siliņu premjera amatam, "Progresīvie" būtu gatavi iesaistīties nākamajā koalīcijā. Vienlaikus politiskais spēks to darīs, ja gūs pārliecību par vienprātību trīs jautājumos – finansējuma nepieciešamību veselības nozarei, cilvēktiesību jautājumiem un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību.
- Dombrava: esošais koalīcijas modelis ir optimāls; NA nestrādās ar 'Progresīvajiem'
Esošās koalīcijas modelis, kurā darbojas "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), ir optimāls, bet darbs ar partiju "Progresīvie" ideoloģisku pretrunu dēļ nav iespējams, otrdien, 22. augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkeviču preses konferencē pavēstīja NA pārstāvji. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Rīgas pilī tiekas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izraudzītos politiķi, kuram uzticēt vadīt sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Pirmdien Rinkēvičs tikās ar JV, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un AS pārstāvjiem. Otr. dien prezidents tiekas ar NA, "Progresīvajiem", "Stabilitātei!" un "Latvijas pirmajā vietā". Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) preses pārstāvjus informēja, ka puses pārrunājušas principus, pēc kādiem būtu jāstrādā nākamajai valdībai. NA piedāvājusi Rinkēvičam savu redzējumu par nākamās valdības prioritātēm, starp kurām galvenā ir valsts iekšējā un ārējā drošība, valsts aizsardzības spēju stiprināšana. Kā vienu no steidzamiem darbiem Mūrniece izcēla austrumu robežas stiprināšanu, ar ko valdībai nevajadzētu kavēties.
- Kultūras entuziasts ar 'oranžu' pagātni – jaunais Nacionālā teātra vadītājs Vītols
Aizvadītajā nedēļā, kad jaunais Nacionālā teātra vadītājs Māris Vītols īpaši sasauktā preses konferencē vēlējās plašāku publiku iepazīstināt ar savu redzējumu par teātra nākotni, viņu aizvien vēl pazina retais. Tiesa, laikmetīgās mākslas un teātra vidē viņš jau bija atstājis zināmus nospiedumus. Vītolu ģimenes organizācijas ir atbalstījušas atsevišķu kultūras projektu norisi, un ģimenei pieder apjomīga laikmetīgās mākslas kolekcija, kuras darbi vēl nesen teju pusgada garumā bija aplūkojama KUMU Mākslas muzejā Tallinā. Runājot ar jomā iesaistītajiem, rodas iespaids, ka Vītols, pirmkārt, pats ļoti grib būt iesaistīts kultūrā. Par "otrkārt" un "treškārt" jau domas dalās. Vītols arī, atšķirībā no daudziem, uzreiz var nosaukt vienu Latvijas teātros redzētu izrādi, kas atstājusi uz viņu vislielāko iespaidu. "Viennozīmīgi tas ir lieliskais, intelektuālais duelis starp Žižeku un Pītersonu Jaunajā Rīgas teātrī," viņš pārliecināti nosaka. Esot šo izrādi redzējis jau trīs reizes. Ceturto gan vairs neprasoties. Sabiedriski visaktīvākais Vītols noteikti bija agrā jaunībā. Studiju gados un arī 6. Saeimā, par kuras deputātu viņš tolaik kļuva, jauno censoni nevarēja nepamanīt. Iepriekš darbojies studentu organizācijās, bijis aktīvs Latvijas Kristīgo demokrātu savienības biedrs. Daudzi uzrunātie un arī pats Vītols par savu "iepriekšējās dzīves" darbošanos vairākkārt uzsver – tas bija cits laiks! Tas, cik ļoti šis cits laiks ļauj pievērt acis uz iespējamiem riskiem Vītola reputācijai, jau ir ...
- Latviešu valodas skolotājiem iesaukums kā armijā! Kā uz mācībām valsts valodā pāriet 'paraugskolā'
40 stundas nedēļā, saņemot 8,5 eiro par stundu par darbu klasē ar 30 pusaudžiem, vai 10 stundas nedēļā ar 30 eiro par stundu ar vienu līdz trim motivētiem audzēkņiem. Kādu darba grafiku izvēlēsies latviešu valodas skolotājs? Nav grūti uzminēt. Rīgas 34. mazākumtautību vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva sarunā ar "Delfi" atklāj visu patiesību (tostarp arī neērto) par to, kā pirms termiņa notika pāreja uz mācībām valsts valodā un ar ko tagad visiem jārēķinās. Bērni ar prieku lasa latviešu valodā, apmeklē bibliotēku, lai paņemtu grāmatu latviešu valodā, cenšas savā starpā runāt latviešu valodā... 34. vidusskolas latviešu valodas un sākumskolas skolotājas Lauras Grāvītes optimistiskie vārdi Rīgas domes uzņemtajā video par mazākumtautību skolu aktīvo gatavošanos pārejai uz mācībām latviešu valodā ne pārāk saskan ar satrauktajiem ierakstiem sociālajos tīklos, ko publicējušas māmiņas, kuru bērni šogad mācīsies 1., 4. vai 7. klasē un no mācībām latviešu valodā 0–50% apmērā būs spiesti zibenīgi pāriet uz 100%. Tā pērn nolēma Izglītības un zinātnes ministrijā un apstiprināja Saeimā. Rīgā ir 51 mazākumtautību skola, kur mācās 33 625 audzēkņi un strādā 4501 pedagogs. Atsevišķās mācības iestādēs tika nolemts dažādi eksperimentēt pārejas periodā jau agrāk – viņiem ir pieredze. Viena no tādām ir 34. vidusskola. Kā jūsu skola kļuva par paraugu pārejai uz mācībām valsts valodā? Ne gluži paraugs, bet drīzāk mums ir pieredze, kurā esam gatavi dalīties, jo bērnus no krievvalodīgajām ģimenēm pilnībā pēc latviešu programmas mācām jau piecus gadus. Proti – vēl pirms visām reformām? Par to es regulāri dabūju trūksties no mūsu krievu sabiedrības – rau, 34. skola atkal skrien pa priekšu vilcienam, liek bērniem darīt sazin ko. (Smaida.) Taču viss ir ar piekrišanu. Eksperimentu rosināja periods, kad audzēkņi sāka pāriet uz latviešu skolām. Jautājām vecākiem, kādēļ tā. Galvenais arguments bija vēlme, lai bērnam būtu labas latviešu valodas zināšanas, bet tam nepieciešama pilnīga iedziļināšanās. Izveidojām šādu piedāvājumu vienā no četrām pirmajām klasēm
- ZZS gatava strādāt Siliņas valdībā; pieļauj darbību arī šaurākā koalīcijā
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) būtu gatava strādāt "Jaunās Vienotības" (JV) izvirzītās premjera amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) valdībā, kā arī politiskais spēks ir gatavs darboties šaurākā koalīcijā, pirmdien, 21. augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču mediju pārstāvjiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas līderis Viktors Valainis. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Rīgas pilī tiekas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izraudzītos politiķi, kuram uzticēt sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Sarunas Rinkēvičs sāka ar Saeimā plašāk pārstāvēto politisko spēku JV, bet pēc tam tikās ar ZZS. Valainis mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka ZZS un Valsts prezidentam ir kopīga izpratne par vairākiem svarīgiem jautājumiem. Tāpat ZZS pozitīvi novērtē Rinkēviča vizītes Latvijas reģionos. "Esam uz vienas lapas par problēmām un risinājumiem," vērtēja Valainis. Viņš atbildēja apstiprinoši uz žurnālistu jautājumu, vai ZZS atbalstīs Siliņu, piebilstot, ka pirms tam vēl esot jāvienojas par darāmajiem darbiem.
- AS nevirza premjera amatam Pīlēnu; nesteidz paust atbalstu Siliņai
Lai arī uzņēmējs Uldis Pīlēns joprojām ir "Apvienotā saraksta" (AS) premjera amata kandidāts, tomēr politiskais spēks nepiedāvāja Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam izskatīt Pīlēnu kā potenciālo nākamās valdības vadītāju, pirmdien, 21. augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu preses konferencē informēja AS pārstāvji. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Rīgas pilī tiekas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izraudzītos politiķi, kuram uzticēt vadīt sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Pirmdien sarunas Rinkēvičs sāka ar Saeimā plašāk pārstāvēto politisko spēku JV, vēlāk pusdienlaikā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), bet pēcpusdienā tikās ar AS pārstāvjiem. Pēc AS Saeimas frakcijas vadītāja Edgara Tavara teiktā, politiskais spēks informējis prezidentu, ka AS ir savs premjera amata kandidāts – Pīlēns, tomēr, ņemot vērā, ka viņa kandidatūrai nav nepieciešamā atbalsta Saeimā, AS respektē "Jaunās Vienotības" virzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu. Tavars JV kandidāti vērtēja kā zināmu, bet AS pagaidām nevar atbildēt uz jautājumu – politiskais spēks atbalstīs vai neatbalstīs Siliņu Ministru prezidentes amatā.
- Kredīti un 14 amati – kas redzams jaunās Rīgas domes vadības deklarācijās
Pagājušajā nedēļā Rīga tika pie jaunas vadības – līdzšinējais vicemērs un pēc tam mēra vietas izpildītājs Vilnis Ķirsis (JV) tika ievēlēts Rīgas mērs amatā. Līdz ar to tika samazināts viņa palīgu – vicemēru – skaits no līdzšinējiem trim uz diviem. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu jaunās Rīgas domes vadības amatpersonu deklarācijās par pērno gadu.' Vilnis Ķirsis Pērn, kad Ķirsis vēl bija vicemērs, viņš algā nopelnīja 39 381,14 eiro, bet pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņēma 878,66 eiro. Tas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš – 2021. gadā Ķirsis par to pašu darbu no pašvaldības saņēma 39 485,19 eiro. Viņam pērn īpašumā bija nekustamais īpašums Garkalnes pagastā, ko uzrādījis kā "pārējie". Tāpat valdījumā ir dzīvoklis Rīgā. Ķirsim ir divi auto – 2009. gada "Subaru Forester" un 1989. gada "Mercedes Benz 420". "Swedbankā" pašreizējais mērs uzkrājis 11 182,10 eiro. Ķirsis pērn paņēmis kredītu 43 100 eiro apmērā, bet 9280 eiro iztērējis, kredītu dzēšot. Tāpat viņš par 12505,28 eiro iegādājies saules paneļus.
- JV diez vai strādātu koalīcijā ar citas partijas premjeru, pauž Siliņa
"Jaunā Vienotība" (JV) diez vai strādātu koalīcijā ar citas partijas premjeru, pirmdien, 21. augustā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču mediju pārstāvjiem pavēstīja JV virzītā premjera amata kandidāte Evika Siliņa. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Rīgas pilī tiekas ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izraudzītos politiķi, kuram uzticēt sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Sarunas Rinkēvičs sāka ar Saeimā plašāk pārstāvēto politisko spēku JV. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Siliņa informēja, ka Rinkēvičs sarunās interesējies par JV gatavību uzņemties vadību valdības izveides konsultācijās un kuri politiskie spēki varētu paust atbalstu Siliņai kā sarunu vedējai. Politiķes vērtējumā, saruna ar Rinkēviču bijusi patīkama, kā arī JV sniegusi savu redzējumu par prezidenta izvirzītajiem mērķiem nākamajai koalīcijai dzīves kvalitātes uzlabošanai. "Patīkami, ka prezidentam ir lieli mērķi. Tas arī mums būs liels izaicinājums mobilizēties un strādāt komandā," uzsvēra Siliņa.