- Kā piemērot PVN likmes secīgām preču piegādēm?
Senāts liek atkārtoti izvērtēt pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu secīgām preču piegādēm.
- Akcionāru personas datu publiskošana neatbilst Satversmei
Neierobežota piekļuve akcionāru personas datiem, tostarp personas kodam un adresei, neatbilst Satversmei.
- Valsts pārvaldei papildu prasības būs jāpamato
Turpmāk valsts pārvaldei būs jāpamato gadījumi, kad Latvijas regulējumā paredzēts noteikt stingrākas prasības, nekā to prasa Eiropa Savienība.
- Mainīs nodokļu administrēšanas regulējumu
Turpmāk fiziskai personai kā nodokļa maksātājam nevajadzēs izņemt algas nodokļa grāmatiņu un iesniegt to darba vietā, kuru tas uzskata par galveno ienākumu gūšanas vietu.
- Noteiks kārtību uzņēmumu īpašumu pagaidu pārņemšanai
Valsts apdraudējuma gadījumā paredzēts noteikt, kā Nacionālie bruņotie spēki uz laiku var pārņemt uzņēmumiem piederošu vai to valdījumā esošu nekustamo īpašumu un kā atlīdzināmi ar pārņemšanu saistītie zaudējumi. Pārņemšana bez vienošanās būs iespējama ne ilgāk kā uz 14 dienām.
- Vai var pārskatīt spēkā esošu tiesas nolēmumu?
Satversmes tiesā ierosināta lieta par noziedzīgi iegūtas mantas labticīga ieguvēja tiesībām lūgt spēkā esoša tiesas nolēmuma pārskatīšanu.
- 2026.gada oktobra spriedumu apkopojums administratīvajās lietās
Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko oktobrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
- 2026.gada oktobra spriedumu apkopojums civillietās
Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko oktobrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
- Izvērtēs siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanu
Satversmes tiesā ierosināta lieta par siltumenerģijas maksimālās iepirkuma cenas noteikšanu.
- Ražotājam būs jānodrošina preču remonts
Turpmāk ražotājam pēc patērētāja pieprasījuma būs jānodrošina preču remonts bez maksas vai par saprātīgu cenu, ja remonts ir iespējams.
- Būs jāmaksā kompensācija par kaitējumu no nekvalitatīvas preces
Ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam būs pienākums atlīdzināt radušos zaudējumus, tostarp kompensāciju par sāpēm, ciešanām un citu morālo kaitējumu, ja preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai vai datiem.
- Vispirms apzināt vajadzības un tikai pēc tam – ieviest tehnoloģijas
Vispirms rūpīga uzņēmumu vajadzību apzināšana un tikai pēc tam – tehnoloģiju ieviešana. Izstādē-forumā “Uzņēmuma elektronizācija 2026” eksperti uzsvēra procesu pārskatīšanas un tehnoloģiju jēgpilnas izmantošanas nozīmi.
- Pieņemts Arhitektūras likums
Lai radītu nosacījumus augstas kvalitātes telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, vienlaikus stiprinot arhitekta un ainavu arhitekta profesijas lomu, pieņemts Arhitektūras likums.
- Būs minimālā zemes likumiskās lietošanas maksa
Turpmāk noteiks minimālo zemes likumiskās lietošanas maksu 4% apmērā no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāku par 50 eiro gadā.
- Pilnveido ietekmes uz vidi novērtējuma procesu
Ja projekta īstenošanai būs nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, projekta ierosinātājam par paredzēto darbību būs jānosūta paziņojums blakus esošo nekustamo īpašumu, ēku un dzīvokļu īpašniekiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
- E-rēķinus varēs nosūtīt e-adresē
No 2027.gada 7.janvāra saimnieciskās darbības veicējiem būs iespēja izmantot e-adresi savstarpējai strukturētu e-rēķinu nosūtīšanai.
- Varēs turpināt elektroniski parakstīt bez eID kartes maiņas
Iedzīvotāji varēs turpināt elektroniski parakstīt dokumentus, nemainot eID karti, arī tad ja tajā iekļautais elektroniskā paraksta sertifikāts vairs nebūs derīgs, bet elektroniskās identifikācijas sertifikāts būs derīgs un aktivizēts.
- Vērtēs azartspēļu organizēšanas ierobežojumus Rīgā
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgā.
- Minimālā alga 2027.gadā būs 820 eiro
Minimālās mēneša darba algas apmērs 2027.gadā noteikts 820 eiro mēnesī.
- Vēlas vienkāršot ziņošanu par kiberincidentiem
Uzņēmumiem, kuriem par vienu kiberincidentu jāziņo saskaņā ar vairākiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, plānots atvieglot informācijas iesniegšanu, izveidojot vienotu valsts līmeņa ziņošanas punktu.